| Autors |
Ziņa |
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2003 21:38
Atbildēt
un kaa ir ar yaunieshu dzeyu?!
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2003 21:41
Atbildēt
veltījums
13.01.2003.
tavs pieskāriens,
tavs glāsts un elpa Tava
klusi skan...
tavas saules pilnās acis
sēru maršu
manām dzied...
gribas Tavas siltās lūpas
savām lūpām mirkli skaut
un tad...
bezdibenī grimt...
līdz ar skumjām,
līdz ar sāpēm,
līdz ar dvēseli kliedzošu...
drīz viss zudīs,
drīz viss pāries -
sāpes, bailes, neziņa...
tikai Tavi asie vārdi
manā sirdī klusi skan...
un asaras kaļ ceļu
starp debesīm un zemi...
ceļu cerībā un nāvē,
ceļu esībā...
/gothic.nasty/
veltījums 9. c klasei
12.06.2002.
es iznāku ārā,
veros tālumā,
bet viss ko redzu
tik naids, asaras un sāpe milzīga...
sāpe par to, kas reiz bijis,
sāpe par to, ko neatsaukt,
par to, ka diena vairs nebūs tā pati,
par to, ka vakars jau vēls...
par to, ka viss mainās,
viss neizbēgams kļūst,
par to, ka dzīve tā paiet,
par to, ka cita diena jau aust...
par to, ka jāšķiras ir draugiem,
tiem viena ceļa gājējiem,
par to, ka jāatstāj ir mājas...
vai vispār lemts būs atgriezties?
par to, ka žēl man sevis pašas,
par to, ka mani sapņi brūk,
par to, ka pārņem mani bailes
šaubas, neziņa...
/gothic.nasty/
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2003 21:44
Atbildēt
dvēseles spogulis
26.01.2003.
ieskatos sevī tā dziļāk...
caur puteņu auriem
un naktsvijoļu smaržu...
caur tumsu un gaismu,
caur mīlestību un naidu...
caur ticību un nodevību,
caur ērkšķiem un zvaigznēm...
manī runā visuma balss...
/gothic.nasty/
ilgas
26.01.2003.
ir vakars mierīgs
tāds, ka gribas lidot...
dod Dievs manām ilgām
taureņa spārnus...
lai pacelties varu
pār ikdienas rūpēm un raizēm...
lai mierināt varu un cerību dot,
un dažus skumīgos ielīksmot...
/gothic.nasty/
kas es esmu
19.09.2002.
es esmu kāda daļa pasaules...
esmu kā piliens jūrā,
kā smilšu grauds tuksnesī,
kā spoža zvaigzne visumā...
es nāku no mūžības...
es eju pretim saulei,
es dodos pretim horizontam,
es metos priekšā dzīvei...
ar smaidu uz lūpām...
es biju mazs enģelīts
uz zelta mākonīša...
kas gaidīja mirkli to,
kad varēs apciemot pasauli šo...
/gothic.nasty/
aizejot...
13.03.2003.
manā sirdī
šajā naktī
baltas sniega pārslas
snieg...
baltiem vārdiem,
baltiem ziediem
šonakt visa zeme
zied...
baltām rokām,
baltiem glāstiem
bērns uz mātes rokām
mieg...
baltām zvaigznēm,
baltiem ērkšķiem
šajā naktī dvēsle
dzied...
/gothic.nasty/
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2003 21:45
Atbildēt
ieweerteeyiet pashi... ya ir ar ko, tad papildiniet ;) /gothic.nasty/
|
Tommy
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 09:15
Atbildēt
gothic nasty
Es tā saprotu, ka tie ir Tavējie dzejoļi...Man ļoti patika...Man nedaudz asociācijas ar tādu kā HIM, bet varbūt tas Tava nika dēļ...Man šķiet-tie varētu būt labi teksti mūzikai...piemēram tam pašam love metal. Ļoti patīkams surprise../Lai Tev veicas.
|
Vineta
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 11:20
Atbildēt
я без тебя умру
просто закрою глаза
и только мне одному
достанутся небеса
взял бы тебя с собой
в этот далекий путь
только вот ангел святой
может не потянуть
я тебя буду ждать
вечность - это не срок
времени не оторвать
от жизни моей кусок
тают бессмертьем дни
лицо превращая в хлам
сможешь если, то сохрани
все что принадлежало нам
буду всегда с тобой
стану собакой твоей
чтоб о тебе с тоской
скулить у закрытых дверей
поторопись ко мне
ты можешь еще успеть
в собачьих глазах на дне
слезы мои рассмотреть
я здесь, ты там
мир весь напополам
размытая радуга сна
останется в голове
не вспомнишь ты как всегда
что я приходил к тебе
и будет хороший день
и будет хотеться жить
и даже небесная тень
тебя не заставит ныть
я здесь, ты там
мир весь напополам
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 14:21
Atbildēt
;) wineta ;) tu nasty yau patiic ;)
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 14:24
Atbildēt
Jel piedodiet man, plaušas!
Es zinu, tas varbūt stulbi skan,
Bet piedodiet jel, plaušas, man.
Jūsu liktens man bija vienaldzīgs,
Jo es biju, esmu un būšu atkarīgs.
Es nikotīnu un vainas apziņu sevī nesu,
Jo par jūsu likteni atbildīgs esmu.
Tas nav tikai mīts,
Kas uz paciņām uzrakstīts.
Brīdināja mani Labklājības Ministrija,
Bet kaut kā pie vienas vietas tas bija.
Jel plaušas, man piedodiet,
Un labāk jau pierodiet
Jo netaisos atmest es smēķēšanu,
Lai kā tas bojātu veselību manu.
/ Malfoy /
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 14:25
Atbildēt
E-mails uz www.narcomania.lv
Mani jaunie draugi tikai smaidīja,
Kā gan es varēju zināt to, kas mani gaidīja.
Kad sāku pīpēt un šņaukt,
Sapratu, ka esmu pārstājis augt.
Bet tobrīd mani tas neuztrauca,
Manu galvu citas domas jauca,
Kur vairāk gūt baudu.
Bet, lai gūtu baudu,
Man vajadzēja naudu.
Tā es zagt sāku,
Izrādijās, ka tas ir vienīgīas, ko patiesi māku.
Nu esmu HIV pozitīvs,
Brīnums, ka vispār vēl esmu dzīvs.
Uz lūpām man putas,
Uz vēnām man strutas.
Man sašaurinātas zīlītes,
Un gar acīm zib rozā pīlītes.
Ar trīcošām rokām,
Mēģinu tikt pāri šīm mokām.
Kad beidzot gudrāks palikšu,
Būs jau par vēlu, jo drīz karoti nolikšu.
Tā nu es lienu gar betona sienu,
Un ceru, ka nodzīvošu vēl vienu dienu.
/ Malfoy /
|
elle
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 14:49
Atbildēt
gothic nasty
Manuprāt, kaut kas jau ir sācis iet greizi ar pēdējo vērtēšanai iesniegto "dzeju". Biščiņ jāpiebremzē, bet sākums bija tik daudzsološs...
|
Stranger
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 15:06
Atbildēt
Ziniet, a te ir interesanti!
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 18:29
Atbildēt
elle, lasi darbu autoruz ;)
ceru, ka tew patiikaaz :) ya wari, papildini arii tu :) /gothic.nasty/
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 18:32
Atbildēt
hey, stranger... man priex, ka patikaaz... ya wari, papildini arii pac :) /gothic.nasty/
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 18:38
Atbildēt
26.03.2003.
klusums ...
ilgas ...
nopūta ...
un tā tas viss ir sācies ...
tā aizvien tas viss ir sācies ...
kādēļ gan tas nevar turpināties ?!
un dvēsles dārzā uzzied ērkšķi ...
vai tādēļ lemts mums kopā būt ?
un acis atveras tik pēkšņi ...
vai mūsu abu sirdis jūt ?
un pēkšņi pasaulē atraisījās jūtas
tik nesaprotamas un vieglas tās,
bet nesaka to mūsu lūpas,
jo kāds var visu sabradāt ...
klusums ...
ilgas ...
nopūta ...
viss sācies īsti nesācies ...
un viss turpinās neturpinādamies
/gothic.nasty/
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 18:40
Atbildēt
Ziemassvētku besis
Zvaniņš skan, zvaniņš skan
B***, kā gribas piekosties man
Virs galvas man zvaigžņotas debesis
Atkal man uznācis Ziemasvētku besis
Atkal man ir Ziemassvētku sajūta,
Kas grādīgos dzērienos iegūta
Mans saprāts atkal ir sabiris
Mans kaķis vēl joprojām ir nomiris
Ziemassvētki neder itin nekam
Būs jāpievēršas budismam
Ziemassvētki - tie baismīgas šausmas
Atkal pamodīšos sniegā pēc ausmas
Bērni Ziemassvētku pantus skaita
Domājot: ātrāk dod dāvanas, maita!
Cik gan ātri iet gadi
Nomiruši man visi radi
Kungs! Cik vientuļš es jūtos
Kāpēc dzīvoju laikos tik grūtos?
Nav vietas kur paslēpties itin nekur
Šīs zvaniņu skaņas ausīs man dur
Varbūt pie Krišnām mani gaida
Bet tie mani par dzeršanu projām raida
Varbūt pie pareizticīgiem esmu es gaidīts
Bet tie saka - es sātana svaidīts
Varbūt izeja ir sātanisms
Bet tas izrādās - komunisms
Neglābs mani neviena ticība
Vienīgā izeja ir pašnāvība
ZI END
Pienāk rīta stunda klusa
Kāds alkāns palecis zem autobusa
Virs zemes gulstas sniega rasa
Sētnieks līķi no šosejas kasa
POST SKRIPTUM
Šī stulbā stāsta morāle ir šāda
Ziemassvētkiem jēga nav nekāda
/ Malfoy /
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 18:41
Atbildēt
XXX (9)
Pelēka asara pār tavu vaigu rit
Kā vientuļš slidotājs aukstā ziemas naktī,
Kad pulkstens pusnakts stundu sit
Un sirds ar viņu dejo vienā taktī.
Kad pār logu pārskrien pusnakts ēna
Un kad sirdī bailes zied,
Kāda melodija aizmirsta un sena
Ceļu sāk; par vientulību dzied.
Sāpes savijas kā dzelkšņu kamols,
Katra stīga savu ceļu auž.
Šķiet, ka skumjās rodams prieka simbols,
Šķiet, ka mīlestība sirdī skauž ...
/ Monro /
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 18:42
Atbildēt
XXX (10)
Cik grūti atzīties mīlā!
Un cik grūti pateikt Nē!
Jo daļu savas sirds
Tu ieliec šajā atbildē.
Cik grūti mīlēt nāvi!
Cik grūti ienīst dzīvi!
Jo tikai iemīlot un nīstot abas
Var justies patiesi brīvi.
Cik grūti neraudāt sāpēs!
Un cik grūti nesmaidīt priekā!
Grūti izskaidrot jūtas.
Vēl grūtāk ir nejust ne nieka ...
/ Monro /
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2003 18:43
Atbildēt
XXX (11)
Klusumu aizēno skūpsts.
Dziesma bez notīm un vārdiem.
Ziedos kamenes dūc.
Putnu rudeņi sārto.
Mākoņos gavilē vējš,
Sirds tam līdzi grib traukt.
Saule drīz norietēs,
Nav vērts to atpakaļ saukt.
Klusumu aizēno skūpsts
Dziesma ar aizliegtiem vārdiem.
Laimei ir iemesls būt
Putnu rudeņos sārtos.
/ Monro /
|
gothic nasty
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2003 11:12
Atbildēt
Pasaka par neko
Tie ir meli...
Tie ir meli par vientulību.
Ne mirkli mēs neesam vieni
Mūsu nomodā, cilvēkiem, ir mūsu domas,
Un mēs nevaram palikt vieni.
Mēs varam tām pavēlēt,
Lai pasaulei pierādītu
Savu spēku un cildenumu
Kā cilvēks, lūk, sevis cienīgs.
Bet ir brīži, kad domu neprāts
Kā lavīna brūk mums pāri,
Mēs bēgam, bet nespējam izbēgt,
Nespējam palikt vieni.
tie ir meli-par vientulību.
No kā tev bail? No manis? Sevis paša?
No tā, kas tevī neapjausts un dziļš?
No mirkļa šī jau zūdošā un asā?
Bet nāsis trīs, ceļ krūtis strauja dvaša:
Tev sevi atklāt bail, ka nepieviļ.
Nē, tevī nelaužos ne meklēt ko, ne pētīt,
Ne tēvišķi nosodīt vai svētīt,
Man tikai gribas atgādināt tev,
Ka vajag ticēt, vajag uzticēties
Un ne jau man, bet visvairāk sev.
Viss, ko tev saku izlikties var jocīgs,
Jo esmu svešs, ne tuvinieks vai rads
Un kā gan pieaugušu koku locīt?
Bet esi cilvēks dzīvs un nesamocīts,
Pret sevi pašu atklāts, patiess pats!
/ draculla /
Kas ir aiz tavas klusēšanas
Vai neizsacīts solījums?
Varbūt tev bail no abiem mums,
No vēlās mīlestības manas?
Kas ir aiz tavas klusēšanas?
Var būt, ka tas ir nicinājums
Un spēks nav spēks, bet mirkļa vājums?
Kas ir aiz tavas klusēšanas?
Var būt ka tas ir norādījums.
Bet es pret tevi patiesa biju.
Kas ir aiz tavas klusēšanas?
Starp mums vairs robežu nava.
Mēs tagad zinam: var būt tā,
Ka dienas gaida un pavada
ar vienām domām un jūtām,
Un tas ir vislielākais guvums
Mūsu mūžā tavā un manā:
Divu cilvēku tuvums,
Divu cilvēku saprašanās.
/ draculla /
Tu mani saindē
Tu mani saindē
Ar pašu specīgāko no indēm
Ar savu mīlestību,
Un es nespēju pasacīt: nē!
Visu vienīgā devā tu zini
Sirds vairs neizturētu.
Tu pamazām pieradini.
Novērsties: grēks!
Bet es esmu dzīvs
Ar tavu mīlestību.
No tevis mans spēks.
Tu abus mūs nonāvē
ar visbriesmīgāko no indēm-
Ar savu greizsirdību,
Bet es tev nespēju pasacīt :nē!
Es tevī meklēju labo,
Tu manī-vainas
Nezinu ko sevī labot,
Ko atstāt, kas-jaizmaina.
Dzīvoju, kā nu protu,
Kāds esmu un-neliekuļoju.
Vai tu pārmet, lai attaisnotu
Savu bēgšanu projām?
Ja tev vairs negaršo maize,
Ko edām kopīgi abi,
Un ja negribi palikt
tad-aizej!
Man būs labi, ja tev būs labi!
Varbūt tas izklausās neglīti,
Bet draudzība-tāda īsa-
Kaut kur ir bīstama:
Tā ir bumba ar laika degli.
Pat vislabākais draugs
Var kļūt par ienaidnieku
Un ar ļaunu atriebs prieku
Viņš tev metis ar akmeņiem-tiem
Nu jūsu bijušās draudzības pamatiem,
Un negaidi, ka tevi saudzēt ies.
Nē, tu nekļūsi netīrs,
Tu nesviedīsi tam akmeņus pretī,-
Tev tikai negribēsies labu laiku
Ne ar vienu draudzēties.
/ draculla /
Mana sirds
Mana sirds ,
Joprojaam jūt,
Ar Tevi vēlos būt.
Un nesaki varbūt,
Zvaigznēs veroties,
Un jūras šalkās klausoties,
Manā sapnī nāc un saki:
Ka mīli tikai mani!
Tik ļoti gribas lidot...
Vienkarši pacelties spārnos,
Un aiziet pa vējam...
Bet nē!
Es te stāvu un stāvēšu,
Kā zemē iemīta...
Es cīnišos tālāk...
Lai arī cik ļoti esmu piekususi...
Vienīgais mierinājums cerība
Ielīst Tev klēpī,
Un paslēpties no dzīves,
Kaut tikai uz brītiņu,
Bet paslēpties...
Tu esi viss,
Viss ko es vēlos,
Viss kas man vajadzīgs...
Es te tagad...
Blakus Tev...
Un atkal izliekos...
Izliekos ka viss ir labi...
Tukšums tik kluss...
Dvēsele auksta...
Asiņojoša sirds...
Viss man ir...
Bet jutu tikai tukšumu...
Un nežēlīgās sāpes.
/ draculla /
|
hataartje
|
# Nosūtīts: 18 Mai 2003 21:42
Atbildēt
Man tevi jāiemērc.
Pēc tam, ja esi sausa,
Jāsasien.
Tad jāapēd.
Drīz nāksi laukā
Smirdīga,
Bet tu man...
|
