| Autors |
Ziņa |
angelsexa
|
# Nosūtīts: 16 Apr 2004 09:27
Atbildēt
Я ученик одной из Резекненских школ, сегодня 16.04.2004. не пошёл в школу в знак солидарности с протестующими в Риге.
Почему Латгалиия и Резекне настолько прогнила, что у нас НЕТ ни акций протеста, ни протестующих? Или тут всем по барабану, что будет с Вашими детьми???
С уважением к Резекненцам,
Русский.
|
swh
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Apr 2004 11:14
Atbildēt
Nu nekā nesapratu, laikam kaut kas nar riktīgi ar fontiem...
|
WebAdmin
Administrators
|
# Nosūtīts: 16 Apr 2004 11:29
Atbildēt
swh
Visu var izlasit, mainot kodejumu.
|
Normunds
|
# Nosūtīts: 16 Apr 2004 11:36
Atbildēt
Cien. Angelsexa.
Ko Tu ar to ieguvi? Vienu neattaisnoti nokaveetu maaciibu dienu:)) Vienu varu pateikt. Seedeet maajas un skatities televizoru vai arii slapstiities pa pilseetu , kad citi maacaas, taa nav protestakcija. Tu vienkaarshi negribeeji iet uz skolu. Tas arii viss!:))) Buusim godiigi!
|
swh
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Apr 2004 11:54
Atbildēt
Vai tiešām gribās protestēt protesta pēc? Cienījamais, krievs, iedziļinies lietas būtībā, šī reforma ir vērsta teiš par labu jums, lai Jūs labāk apgūtu valodu un integrētos sabiedrībā, ja negribās - tā ir cita lieta, katru vakaru no Rēzekne 2 atiet vilciens uz Austrumiem...Bet galu galā, kāpēc valstij jātērē nodokļu maksātāju naudu izglītībai tieši krievu valodā, bet nevis ukraiņu, poļu, vācu, u.t.t., ar ko krievu aloda ir priviliģētākā stāvoklī. Vācijā arī ir dauz krievu, bet protestēt neviens neiet, nepatīk Latvijā - kravā čemodānus, ja tomēr gribi palikt, dzīvo pēc šejienes likumiem!
|
angelsexa
|
# Nosūtīts: 17 Apr 2004 18:08
Atbildēt
Ну по русски во первых по тому что тут русских больше, но вроде есть и польская школа, где учатся по польски, и в Риге есть мне известные - цыганская и украинская школа - там учатся на их языках.
В Германию русские уехали, зная что там нада будет говорить по немецки. Я же тут родился, потом натурализовался - и теперь как гражданин я имею право выбирать язык на котором будут учится мои будущие дети.
"šī reforma ir vērsta teiš par labu jums" ----- ну да, если я думаю по русски как я могу изучать предмет на чужом мне языке, я не спорю студентам легче у них уже есть знания языка, а как с шестилетними детьми, которые должны кроме предмета учить и язык?
То что я не пошёл в школу - это не опровдание прогулу - прогулять я мог и просто так не ставя митинг - как опровдание.
"katru vakaru no Rēzekne 2 atiet vilciens uz Austrumiem" -- я Вам не предлагал ни куда уезжать, да, и я тоже не собираюсь никуда уезжать Я буду создавать Эту страну такой какая она будет удобна моему поколению - я такой же гражданин как и Вы.
Против латышского языка я ничего не имею, считаю что нужно знать как можно больше языков. Латышский язык нужно учить на уроке латышского языка.
Я стараюсь не забыть русского языка - языка великого народа с Великой историей- народа к которому я принадлежу. Чтобы и мои дети знали, что они русские.
|
linx
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Apr 2004 09:37
Atbildēt
Otrdien, 20. aprīlī, pulksten 10.00 Rēzeknes kultūras nams, sadarbībā ar Rēzeknes kultūras centru, Mākslas dienu ietvaros organizē akciju - sakopšanas talku Rēzeknes vecajos kapos (Rēzeknes upes kreisajā krastā, pie V. Purvīša un Grāvju ielas), kurus neviens neapsaimnieko.
Tiek aicināti Rēzeknes uzņēmēji, iestāžu vadītāji un darbinieki, skolēni, studenti un pilsētas iedzīvotāji piedalīties uzkopšanas talkā. Talku atbalstīs "Komunāls R", "Rēzeknes ūdens".
Lieliska izdevība angelsexa parādīt savu attieksmi pret šo valsti un pie viena nobastot stundas skolā!
|
Liene
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Apr 2004 15:49
Atbildēt
Man shkjiet, diskusija par skolu reformu ir sagaajusi griistee visas valsts meerogaa, un dotaa saruna sheit ir tikai pieraadiijums tam. Konstruktiivisms - nulle!
Tas, ka tiek pielietots arguments par vilcienu uz austrumiem, liecina tikai par latvieshu mazveertiibas kompleksu - aciimredzot mees veel nejuutamies kaa saimnieki savaa zemee. 1/3 Latvijas iedziivotaaju ir krievi un nedomaaju, ka vinji kljuus par lojaaliem Latvijas pilsonjiem, ja vinjiem katraa piemeerotaa un biezhi vien nepiemeerotaa gadiijumaa meegjinaas pieraadiit latvieshu paaraakumu. Kaada jeega runaat par sabiedriibas integraaciju, ja krieviem sheit ir sajuuta, ka tikliidz vinji izteiks savu viedokli, vinjiem paraadiis ar pirkstu uz durviim?!?! Protams, ka shaadaa situaacijaa normaals dialogs starp dazhaadaam tautiibaam nevar notikt, katra puse breeks par savu un otraa neklausiisies.
Jaa, latvieshu valoda ir jaamaacaas un valsts liimenii jaaatrod iespeejas uzlabot valsts valodas zinaashanas. tachu izgliitiibas reforma ir nonaakusi strupceljaa. Nedomaaju, ka shobriid valsts liimenii veel var situaaciju labot. Taapeec, manupraat, nav jeegas uzbrukt angelsexa par to, ka vinjsh atbalsta protestu, un meegjinaat paarliecinaat par reformas "ceelajiem meerkjiem", un, jo iipashi, dariit to taadaa tonii.
|
linx
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Apr 2004 20:46
Atbildēt
To: Liene
Manuprāt diskusiju par skolu reformu nepieciešams turpināt.
Jaa, latvieshu valoda ir jaamaacaas un valsts liimenii jaaatrod iespeejas uzlabot valsts valodas zinaashanas.
Jebkuras darības veikšanai nepieciešams laicīgi noteikt termiņu līdz kuram būtu jāpabeidz šī darbība, jo savādāk tas viss var ievilkties bezgalībā un arī darbības veicējam nav motivācijas jel ko darīt. Tādejādi reforma ir vērsta uz to lai uzlabotu valsts valodas zināšanas. Skolnieku protesti pret izglītības reformu patiesībā ir pašu skolnieku vecāku izraisīta. Domāju daudziem ir pazīstama situācija ka krievu valodā runājoši vecāki sūta savas atvases bērnudārzā kur apmācības notiek latviešu valodā. Paskaidrojiet man kā var rasties situācija kad bernudārza grupiņā ar apmācību latviešu valodā, bērni no latviešu ģimenēm iemācās gan latviešu gan krievu valodu, bet bērni no krievu ģimenēm latviešu valodu tā arī neiemācās. Manuprāt ģimenes neatbalsta, neveicina bērna vēlmi iemācīties latviešu valodu. Vecāki saskata draudus savai "ērtajai" situācijai. Kādu vēl vajag valsts atbalstu?
Ar protesta akcijām krievu valodā runājošie demonstrē savu vājumu, nespeju mainīties, jo ērtāk ir spēlēt mocekļa lomu - kā mūs šeit visi apbižo utt.
Astoņdesmito gadu vidū kad mācījos autovadītāju kursos neviens pat neprasīja kādā valodā to vēlies darīt, variants tikai viens: krievu valodā! Un ko? Visi iemācījās un nokārtoja eksāmenus, lai gan tak zināt cik āķīgi jautājumi ir autovadītāju eksāmenu biļetēs. Nevienam pat prātā neienāca īkstēt vai būt neapmierinātam. Nebij jau tādi nīkuļi kā tagadējie protestējošie skolnieki!
|
elle
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Apr 2004 09:35 - Laboja elle
Atbildēt
angelsexa izteiktie argumenti ir tik loti lidzigi parejo pretreformas dalibnieku izteikumiem, ka pilnigi bail paliek, kada tur propagandas masina ir iedarbinata un cik dauz naudas taja ir ieguldits (tikai jautajums, kadas naudas?)
|
Gintaras
|
# Nosūtīts: 21 Apr 2004 10:21
Atbildēt
angelsexa izteiktie argumenti ir tik loti lidzigi parejo pretreformas dalibnieku izteikumiem, ka pilnigi bail paliek, kada tur propagandas masina ir iedarbinata un cik dauz naudas taja ir ieguldits (tikai jautajums, kadas naudas?)
=============
Janis Jurkans v nachale 90-x zajavil, chto Zapad vlozhil v razvitie demokratii v Latvii 90 000 000 dollarov. Vopros - kakim obrazom i vo chto on ih vkladival? Pochemu vi segodnja k Zapadu pretenzii ne predjavljaete? Oni zhe, gadi, vmeshivalisj v dela suverennogo gosudarstva, babki davali vsjakim nacional-patriotam. Teperj vot assignovali 40 000 000 baksov na razvitie "demokratii" v Belarusi. Gde vash burnii protest? Pochemu im mozhno, a russkim neljzja? Hotja, naskoljko ja znaju, nikakih deneg Rossija sjuda ne daet na provedenije akcii protesta. A vot to, chto Rezeknenskie businessmen dajut denjgi na izgotvlenie maek "NET REFORME", meroprijatija, poezdki - eto pravda. I oni molodci!!!!!
|
elle
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Apr 2004 12:27
Atbildēt
Gintaras
Kuri ir tad tie labie vietejie naudas deveji?
|
Liene
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Apr 2004 18:32
Atbildēt
linx
arii man ir visaadas atminjas no beerniibas, kad reezeknee visas paardeveejas runaaja tikai krieviski un man bija probleemas ruukjiitii (toreiz gnomikaa) pateikt "morozhenoe s shokoladom" ;) bet, pirmkaart, skolaa es visu maaciijos latviski, otrkaart, ne jau ar totalitaaro rezhiimu buutu jaasaliidzina muusu centieni kljuut par normaalu demokraatisku sabiedriibu.
iisteniibaa man arii kaadu laiku atpakalj bija patiess paarsteigums par to, ka krievi uzskata, ka vinjus diskriminee. mees, labie jaukie miiljie viesmiiliigie latvieshi, tachu esam paarliecinaati, ka to nedaraam? es vismaz biju paarliecinaata. bet, mazliet dziljaak tai visaa parokot, es uzskatu, ka krievi tomeer dziivo zem pastaaviiga psihologjiskaa spiediena. pat tie, kas labi maak latvieshu valodu un ir kljuvushi par pilsonjiem - laiku pa laikam vinjiem kaads atgaadina ka vinji te ir tikai taadas nepatiikamas okupaacijas sekas, kuras mees ceelsirdiigi paciesham.
Jaa, es piekriitu, ka 90.gadu saakumaa droshi vien nebija iespeejama mazaak radikaala nostaaja, bija jaaveido latvieshu valsts un jaaatjauno muusu naacijas prestizhs. tachu nevar joprojaam, veel peec 14 gadiem visu laiku skatiities atpakalj - kaa mani kaads apbizhoja padomju laikaa. krievi sheit ir pilntiesiigi iedziivotaaji, ar kuriem ir jaaveido dialogs. un ja dialogs buus normaals, tad nebuus arii taadas asas pretreakcijas. ticu, ka skolu reforma bija veersta uz to, lai uzlabotu valsts valodas zinaashanas un tas ir pashu krievu skolnieku labaa. tachu patlaban tas izskataas taa, ka latvieshi grib dikteet krieviem, kas vinjiem naaks par labu un kas nee. tur ir vairs tikai politisks striids, kas nonaacis strupceljaa. nedomaaju, ka ja mees tagad nospiediisim uz celjiem tos, kas protestee, un pret vinju gribu meegjinaasim uzlabot vinju dziives apstaakljus, vinji kaadreiz teiks paldies par to latvijas valstij... kaa jau teicu, latvijai vajag sabiedriibas integraaciju un ar shaadu politisku konfrontaaciju diez vai kas labs izdosies.
P.S. protams, ir arii taadi krievi, kas pasludinaas, ka nekad nemaaciisies latvieshu valodu un ir taadi latvieshi, kas teiks, ka visus krievus jaaapshauj. tomeer savaa vairaakumaa cilveeki ir sapraatiigi, taapeec, domaaju, situaacija uzlabosies.
|
Gintaras
|
# Nosūtīts: 21 Apr 2004 20:08
Atbildēt
Liene
ja vas blagodarju ot vsej svoei russkoi dushi za vashi misli. Vi sovershenno praviljno ocenivaete situaciju, i ja ochenj rad chto esho ostalisj latishi ne obolvanennie nacional-patrioticheskoi propagandoi. Vashi slova zdesj dlja menja v ocherednoi raz sluzhat podtverzhdeniem togo, chto latishi v osnove svoei deistviteljno dobrii, chuvstvujuschii chuzhuju bolj narod. Prosto u kazhdogo naroda buvajut "chasi zatmenija" i shovinisticheskogo ugara, i u russkih eto tozhe bivalo. Narod prosto dolzhen eto perezhitj i posmotretj na mir drugimi glazami. Osoznatj cennostj ne nacionaljnoi prinadlezhnosti, a cennostj lichnosti.
Spasibo Vam boljshoe ot menja, russkogo.
|
linx
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Apr 2004 22:13 - Laboja linx
Atbildēt
Lai saprast kādēļ krievu uzvedība ir tāda un ne savādāka neliels ekskurss vēsturē.
Krievijas veidošanās kopš 9. gs. notikusi ļoti sarežģītos apstākļos. Vairākus gadsimtus valsts nīka tatāru - mongoļu jūgā. Lai no tā atbrīvotos, nācās pārvarēt separātisma tendences, pastiprināt, pat ar varmācību, centralizācijas tieksmes. Vairākus gadsimtus bija grūti aptvert, kurš kuram uzbrūk, kurš aizstāvas. Krievija nepārtraukti karoja - ar Poliju, Zviedriju, Turciju, Livonijas ordeni, Prūsiju, Krimas hanisti, karš kļuva par tautas dzīves sastāvdaļu. Veidojās savdabīgā valsts politika un īpatnējā tautas domāšana. Ja bija nepieciešams, sapulcināja karadarbībai mazapmācītas iedzīvotāju masas, tās devās vai nu pāri valsts robežai, vai aizstāvēja savējās.
Pienāca kārta kolonizācijai. Vispirms Sibīrija. Pagāja vairāki gadsimti, kamēr tā tika pakļauta, no Urāliem līdz Tālajiem Austrumiem. Šīs kolonizācijas īstā vēsture, domāju, nav vēl uzrakstīta. Un tomēr šķiet, ka šajā virzienā vardarbība bija vismazāk asiņaina.
Tāds bija kolonizācijas laiks. Vispirms lielvalstis, ne tikai Krievija, sagrāba to skatījumā brīvās teritorijas.
Daudz asiņaināka bija Kaukāza pievienošana. Te karoja gandrīz visu 19. gadsimtu. Pēdu pa pēdai spiedās iekšā vispirms Ziemeļkaukāzā, tad Aizkaukāzā, kamēr izveidojās Krievijas galīgās robežas ar Turciju un Persiju, beidza pastāvēt neatkarīgās vai pusneatkarīgās Kaukāza valstiņas. Likās, ka 19. un 20. gs. mijā kaukāzieši samierinājušies ar savu likteni. Tā likās. Bet pēc PSRS sabrukuma atklājās, ka visu laiku neatkarības tieksmes kvēlojušas, kamēr izlauzās atklātā ugunsgrēkā.
Līdzīga situācija bija Vidusāzijā. 19. gs. otrajā pusē pakļāva daļu tās. Ja to neizdarītu Krievija, pasteigtos Lielbritānija. Vidusāzijai neatkarību saglabāt tolaik neizdotos. Pēdējās hanistes neatkarību zaudēja jau pēc Oktobra, pilsoņu kara ugunīs.
Par Krieviju kā koloniālu lielvalsti vēsture vēl jāuzraksta. Pēc mākslīgā veidojuma (PSRS) sabrukšanas kļuva acīmredzams, ka tikai ar varmācību, demagoģiju un citām neglītām metodēm vienotā un nedalāmā turējusies kopā.
Savdabīga kolonizācijas politika bija sociālisma mākslīga uzspiešana Centrālās Eiropas valstīm otrā pasaules kara nobeigumā. Iespiešanās mēģinājumi Āfrikā Krievijai beidzās neveiksmīgi. Atkāpšanās no Afganistānas bija tik barga mācība, ka ilgi to vajadzētu atcerēties. No briesmīgā kara Ņeenijā Krievija maz ko mācījusies.
|
Gintaras
|
# Nosūtīts: 21 Apr 2004 23:02
Atbildēt
No briesmīgā kara Ņeenijā Krievija maz ko mācījusies.
---------------
Vot kak raz seichas, na primere Iraka, mi nabljudaem, kak mnogomu nauchilisj amerikanci vo Vjetname i Koree.
Vse, chto vi zdesj napisali, govorit lish o tom, chto Rossija normaljnaja strana, proshedshaja te zhe etapi razvitija, chto i prochie derzhavi mirovogo masshtaba - England, France, Spain un t.t.
|
linx
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Apr 2004 09:18
Atbildēt
Augstprātīga attieksme pret mazajām valstīm ir raksturīga lielajām pasaules nācijām. Ne mazāk neglīta ir Amerikas Savienoto Valstu kolonizācijas politika. Tikai īsāka. Pāris gadsimtu garumā. Vispirms tika kolonizēti paši tagadējie štati, iznīcinot pamatiedzīvotājus. Krievijas pamatteritorijā nekas tamlīdzīgs gan nav bijis. Tad izrādījās, ka sāk traucēt kaimiņi, vispirms Meksika, lielākā daļa tās teritorijas tika sagrābta un pievienota ASV.
Bēdīgi slavenā Monro doktrīna "Amerika amerikāņiem" patiesībā nozīmēja "Amerika ziemeļamerikāņiem, jenkijiem". ASV 73 bruņotās intervences Dienvidamerikā grūti aizmirst turienes iedzīvotājiem.
Pēc tam Amerikā kļuva par šauru. Bija jāvirzās iekšā Klusajā okeānā, jāsagrābj salas - viena pēc otras.
Un Vjetnama? Tā ir amerikāņu Afganistāna. Likās viegli šajā avantūrā ieiet, grūti bija no tās izkļūt. Vjetnamas karā kritušo amerikāņu kapi vēl ilgi atgādinās, cik dārgi nākas maksāt par katru mēģinājumu uzkundzēties citai tautai vai starptautiskos strīdus risināt ar militāru spēku.
Un tagad Irāka. Arvien vairāk to cilvēku, kuri atzīst - iejaukšanās Irākā bija pārsteidzīga un nevajadzīga. Nevar to vairs attaisnot ar masu iznīcināšanas ierou esamību šajā valstī. Tur to nav. Ar moderni apbruņotas armijas iejaukšanos vēl nekur nav panākta demokrātijas ieviešana vai atjaunošana. Tā var tikai pamudināt snaudošās varmācības tieksmes, var dot ieganstu attaisnot teroru.
Nekādā mērā neatbalstu amerikāņu uzvedību, bet tas jau ir cits stāsts!
Mēs te runājām par krievu skolu skolnieku īdēšanu grūtību priekšā. Kā lai tādi cilvēki dzīvo turpmāk, nespējot pieņemt dzīves izaicinājumu. Arī manā uzņēmumā vadošos amatos strādā krievu tautības cilvēki un man nekad nav ienācis prātā tos šķirot pēc nacionālās vai politiskās piederības. Tikai un vienīgi vērtēju cilvēkus pēc attieksmes pret dzīvi!
|
Gintaras
|
# Nosūtīts: 22 Apr 2004 16:32
Atbildēt
Mēs te runājām par krievu skolu skolnieku īdēšanu grūtību priekšā. Kā lai tādi cilvēki dzīvo turpmāk, nespējot pieņemt dzīves izaicinājumu.
------------------------
Nu, predpolozhim, v plane demokratii luchshe bi pozvolitj russkim samim reshatj, kak oni spravjatsja s dzīves izaicinājumiem. Oni i tak uzhe vpolne neploho spavljajutsja. Moja doch prekrasno uchitsja v Latvijas Universitāte okoniv školu na russkom. Ona uže seias prekrasno vladeet Latisskim, English, govorit po-nemecki i boitsja toliko odnogo tipa konkurencii s latišskimi sverstnikami - grafi "nationality" v passporte.
Ne nado prosto dergatj košku za usi i buditj spjashuju sobaku.....:)) Vse bilo spokoino, poka našim naci ne prispiilo v oerednoi raz ukazatj russkim ih mesto u paraši i prodemonstrirovatj, kto zdesj hozjain.
|
linx
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Apr 2004 16:56
Atbildēt
Nu redz, Gintaras apstiprina teikto - protesti pret izglītības reformu nav pašu skolnieku bet viņu vecāku iniacitīva! Vairums patreizējo skolnieku nesaskata šajā apstāklī problēmas, viņi ir atvērtāki jaunā apguvei un "prekrasno uchitsja v Latvijas Universitāte okoniv školu na russkom."
Gintaras kļūst nesavaldīgs un sāk draudēt - "Ne nado prosto dergatj košku za usi i buditj spjashuju sobaku.....:))", un tā jau ir vājuma pazīme!
|
Liene
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Apr 2004 18:02
Atbildēt
linx
Domaaju, izgliitiibas reforma ir tikai dzirkstele, kas aizdedzinaaja ugunskuru. Kaa tu pats arii mineeji, probleema nav tajaa, ka skolnieki netiktu galaa - lielaakaa dalja tiktu galaa. Tachu shis jautaajums tika politizeets un tagad lielai daljai iedziivotaaju ir kljuvis par principa lietu. Neatkariigi no taa, kaads bija izgliitiibas reformas saakotneejais meerkjis un iespeejamais pozitiivais efekts. Cilveeki ir aizvainoti, jo uzskata, ka vinjus neuzklausa un ar vinjiem nereekjinaas. Tu domaa, ka tas ir normaali? Vai Latvijai vajag etnisku konfliktu?
Tie cilveeki, kas atbrauca uz Latviju padomju laikos, jau nav vainiigi, ka taada bija sisteema tajos laikos. Veel jo vairaak, nav vainiigi vinju beerni, kas dzimushi Latvijaa. Pameegjini iejusties vinju aadaa - pat ja krievs maak latvieshu valodu un ir kljuvis par pilsoni, vinjam ik pa laikam tiek atgaadinaats, ka vinjsh te ir tikai taads iebrauceejs no padomju laikiem. Un tieshi taapeec, ka no Latvijas puses krievi tiek atgruusti, vinji nostaajas opoziicijaa vai pieslienas Krievijas aarpolitikas viedoklim.
Man shkjiet, reforma ir kljuvusi par principiaalu jautaajumu - vai muus sheit ciena, vai muusu viedokli uzklausa, vai mums ir kaut kaadas tiesiibas? Un tieshi taapeec - prieksh kam kurinaat naidu?
Latvijaa dziivojoshie krievi savos uzskatos lielajaa vairaakumaa nav nekaadi Krievijas krievi, daudzi arii neatbalsta Krievijas iejaukshanos Latvijas lietaas. Vinju dzimtene ir Latvija un vinji grib buut Latvijas patrioti. Bet taapeec jaadod vinjiem iespeeja buut par taadiem. Peec savas gribas, nevis taapeec, ka latvieshi kaadu var piespiest.
Atljaushos pievienot divus interesantus viedokljus no portaala www.politika.lv (lai arii interesantu tur ir krietni vairaak...) :)
Kaads latvietis par izgliitiibas reformas postu:
http://www.politika.lv/index.php?id=108231&lang=lv
Kaads krievs par lojalitaates truukumu no valsts puses:
http://www.politika.lv/index.php?id=108393&lang=lv
Gintaras
ja rada :)
|
